Kā bērnam noķert “klikšķi” lasīšanai

Mūsdienās tiek sagaidīts, ka bērni uzsākot skolas gaitas 1.klasē jau prot lasīt. Labi, ja ne gluži lasa garos, papildinātos teikumos, tad vismaz samērā plūstoši prot izlasīt divzilbju vārdus. Bieži vien šis ir iemesls pamatīgam stresam ne vienā vien ģimenē, kurā aug pirmsskolas vecuma bērni 5-7 gadu vecumā. Jā bērniem bērnudārzā teorētiski tiekot mācīti burtiņi un lasīšana, cik nu viena audzinātāja uz visu grupas baru to var paveikt. Arī mājās vecāki, kaut nedaudz pacietības tomēr spēj sakopot, taču rezultāta nav un nav. Jā, bērns var nosaukt visus burtus. Uzrakstītu vārdu pa burtiem nosauc, bet zilbes kopā nesavelk un vārdu nosaukt nevar. Skan pazīstami, vai ne? Šis ir brīdis, kad ir jāsagaida tas, ko visbiežāk dēvē par klikšķi, kad bērnam saprotot zilbju veidošanas un savienošanas principu, lasīšanas apguve iegūst strauju paātrinājumu. 

Šai situācijai ir 2 risinājumi – pirmkārt, ļoti pacietīgi vecāki, kas ir gatavi šādā režīmā turpināt un gaidīt klikšķi. Otrkārt, jāiesaista mācību procesā spēles. Te nu uzreiz jāsaka, ka Latvija ir ļoti inovatīva šajā ziņā. Latvijā nesen ir radīta datorspēle, kas ievērojami palīdz apgūt lasītprasmi. Datorspēli sauc Zilbe. Tā ir bezmaksas un pieejama mājaslapā www.zilbe.lv Primāri bērns spēlē datorspēli un izklaidējas, tomēr, tā kā spēlē ir iekļauti arī izglītojoši elementi, tad tieši šādā, spēlēšanās veidā šis klikšķis pie bērna atnāk ļoti strauji. Parasti aptuveni nedēļas laikā pēc brīža, kad pirmoreiz spēlēta Zilbe, bērns jau spēj lasīt pa zilbēm.

Bez datorspēlēm, ir arī daži drukas izdevumi (tiesa gan paveci), kas ar krāsainām zilbītēm trenē bērnu atmiņu un lasītprasmi, bet arī šajā gadījumā vecākiem jāapbruņojas ar pacietību.

Bērnu lasīšanas ātrums

Vecāki bieži vien uztraucas par sava bērna lasīšanas ātrumu, to vai mans bērns lasa pārāk lēni? Pārāk ātri? Apkopot informāciju par sava bērna lasīšanas ātrumu var būt noderīgi. Bet šajā ziņā pavisam noteikti ir jāievēro arī zināma piesardzība, jo galu galā pats galvenais un svarīgākais mērķis lasīšanas gadījumā ir laba izpratne un lasīšanas laikā saglabāta spēcīga motivācija to turpināt. Tātad, jābūt uzmanīgiem par agru ar savu bērnu runāt par lasīšanas ātrumu un uzskatīt, ka bērnam pēc iespējas agrāk ir jāspēj izlasīt tekstu strauji. Atcerieties, ka ātrāk ne vienmēr ir arī labāk! Lasot tomēr vissvarīgākais ir tas, ka jūsu bērns saprot, ko viņš lasa un pietiekami ieinteresēts lasīt daudz grāmatas. Viens no labākajiem veidiem, lai uzzinātu par jūsu bērna lasīšanas ātrumu ir likt jūsu bērnam lasīt skaļi. Vai jūsu bērns lasa lēni un vārdu pa vārdam? Vai lasījums rit pārāk ātri un tiek izlaisti atsevišķi vārdi? Vai lasījums rit sarunvalodas tempā ar labu izteiksmi? Vai Jūsu bērns saprot, ko viņš lasa? Visi šie elementi (ātrums, vārdi, uzmanību pieturzīmēm, izpratne) strādā kopā un veido plūstošu lasījumu, kas sākumposmā ir pats galvenais. Nedaudz vēlākā posmā, kad bērna lasīšanas sējas un plūdums jau ir vairāk vai mazāk attīstījies, var pieiet pie otra vairāk formālā veida, kā domāt par sava bērna lasīšanas ātrumu, t.i. ir noskaidrot kādu vārdu skaitu jūsu bērns spēj nolasīt pareizi vienā minūtē. Šo procesu, bieži izmanto skolās, bet arī vecāki varētu izmantot neformāli mājās. Lai iegūtu aptuvenu aplēsi par to, cik daudz vārdu minūtē jūsu bērns var izlasīt, lieciet bērnam lasīt skaļi 1 minūti. Saskaitiet, cik vārdus šīs minūtes laikā jūsu bērns ir pareizi izlasījis. Protams, katrs bērns ir individuāls un nepastāv vienotas gradācijas, tomēr, lai sniegtu aptuvenu priekšstatu par bērna lasīšanas ātrumu, tad zemāk ir vidējie dati par to, cik ātri bērni lasa 1. līdz 3.klasē:: 

• Līdz 1. klases beigām skolēniem būtu jāspēj skaidri un pareizi izlasīt vairāk nekā 50 vārdi minūtē;
• Līdz 2.klases beigām skolēniem būtu jālasa vairāk nekā 90 pareizus vārdus minūtē; 
• Līdz 3. klases beigām skolēniem būtu jālasa vairāk nekā 110 vārdus minūtē. 

 Ir svarīgi atcerēties, ka vārdi pareizie minūtē ir tikai viens no plūstoša lasījuma rādītājiem, turklāt ir būtiski, ka informāciju par lasīšanas ātrumu tiek apkopota regulāri, lai varētu sekot līdz bērna progresam. Skolotāji mazajās klasītēs bieži mācību gada laikā apkopo informāciju par lasīšanas ātrumu katru mēnesi. Svarīgi atcerēties, ka lasīšana noteikti nav process, kuru vajadzētu speciāli forsēt un sasteigt. Galvenais tomēr ir plūstošs lasījums (arī šim tematam pieskarsimies kādā no nākamajiem rakstiem), kā arī tas, kā bērns uztver izlasīto tekstu.

Mācīt bērnam lasīt pa zilbēm vai pēc ātrlasīšanas metodes?

Iepriekšējos mūsu bloga ierakstos jau esam vairākkārt apskatījuši tematiku par to, kā ieinteresēt bērnus lasīšanā. Tieši minētā sākotnējās intereses radīšana ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem sekmīgai lasītprasmes apguvei, kura pamati būtu jāieliek jau pirms pašas lasītprasmes apguves uzsākšanas. Ja bērns būs procesā ieinteresēts, viņam tas patiks, tad arī rezultāts pavisam noteikti neizpaliks un bērns lasīt iemācīsies ātrāk. Taču šoreiz vairāk pievērsīsimies pašām mācīšanās procesam un metodēm, par kurā pēdējā laikā speciālisti diskutē visvairāk.

Pēdējā laikā nākas bieži dzirdēt dažādu speciālistu (galvenokārt starptautisku) ieteikumus, ka bērniem lasītprasmi apgūt labāk būtu uzreiz mācot to darīt ar veseliem vārdiem jeb pēc, tā saucamās, ātrlasīšanas metodes. Minētā metode balstās uz pieņēmumu, ka bērna atmiņa ļoti ātri piefiksē pazīstamas lietas un īpaši apvienojumā ar kādu konkrētu vārdu raksturojošu attēlu vai ilustrāciju, būs bērnam viegli iegaumējama, ja minētā ilustrācija kopā ar vārda rakstību tiks regulāri atkārtota. Nenoliedzami, īpaši pavisam mazā 2-3 gadu vecumā kādus 20-35 vārdus, piemēram, rādot kartiņas ar attēlu un vārdu, bērns apgūs samērā ātri un viegli (šis, protams, atkarīgs arī vecāka pacietības). Tomēr šai metodei ir daži būtiski trūkumi, proti, netiek izkopta skaņu valoda, jo bieži vien šādi netiek pilnā spektrā apgūtas visas skaņas, kas var radīt atsevišķus runas defektus, kas savukārt ir arvien izplatītāka parādība. Otrkārt, bērniem netiek attīstīta rakstība un vēlāk, mēģinot pašiem salikt kopā vārdus, tas sevišķi nesokas. Treškārt un galvenokārt, šī metodes pamatā tomēr ir piemērotas angļu valodai, kurā lasītprasmes apguve tomēr ir atšķirīga, jo vārdu izruna un rakstība atšķiras. Arī vārdu galotnes mainās tikai vienskaitļa trešajā personā u.c., kas savukārt nozīmē, ka bērnam jāatceras mazāk informācijas no galvas, tāpēc ātrlasīšanu ir vieglāk apgūt, lai gan arī angļu valodā vairums speciālistu tomēr iesaka sākt ar lasīšanu pa zilbēm. Latviešu valodā tieši šī iemesla dēļ šī metode līdz galam nekad nestrādās, jo bērns varēs nosaukt konkrēto vārdu tikai nominatīva locījumā vai darbības vārda gadījumā nenoteiksmē. Iedomājies vien, cik 3 gadīgam bērnam būtu no galvas jāatceras, lai apgūtu kāda kaut vai tikai viena paša vārda visus locījumus un abās dzimtēs. Diez vai tas pozitīvi ietekmēs bērna interesi par turpmāko lasītprasmes apguves procesu. Ātrlasīšanu mūsu bērniem tomēr, ja vispār rodas tāda nepieciešamība, labāk ir apgūt jau pēc 1.klases pabeigšanas.

Tāpēc pāriešanu no lasītapguves pa zilbēm uz ātrlasīšanu nekādā gadījumā nav vēlams veikt pārlecot pāri zilbju apgūšanas posmam, jo tieši tas attīsta pareizrakstību. Pretējā gadījumā, bērni, kas jau apguvuši lasītprasmes pamatus un sāk apgūt rakstīšanu, rakstot var sākt izlaist patskaņus. Attiecīgi ātrlasīšanu efektīvāk apgūt bērniem, kas pabeiguši 1. klasi un apguvuši lasīšanu pa zilbēm.

Kā ieinteresēt bērnu lasīt?

Bērnu vecākiem lasītprasmes apguvē jāpalīdz bērniem saprast lasīšanas un rakstīšanas lomu, jādalās ar viņiem savā  lasīšanas pieredzē un informācijā par pašu lasīto.

Ļoti būtiski, ka bērns redz kā citi, jo īpaši pieaugušie, lasa un pārrunā par izlasīto. Tas vispirms, protams, attiecas uz paša bērna vecākiem, tāpat arī vecākiem brāļiem vai māsām, visiem cilvēkiem, kas ir mazā bērna tuvākajā kontaktu lokā.

Bērniem ir jāredz apkārt cilvēki, kuri priecājas par pašu lasīšanu un bieži dara to, kuri izmanto grāmatas, lai uzzinātu ko jaunu, reaģē uz izlasīto.

Svarīgi, lai bērnam būtu radīta arī lasīšanai piemērota vide gan mājās, gan bērnudārzā, lai rosinātu interesi lasīt vai klausīties kā lasa priekšā. Šī informācija jau agrā vecumā bagātina vārdu krājumu, kas vēlāk atvieglo lasītprasmes apguves procesu.

Pati lasītprasmes apguve būtībā ir iedalām divās daļās. Pirmkārt, tā ir pati lasītmācīšanās, proti tas ir viss process, kas ietver sevī periodu no brīža, kad mazais apgūst pirmos burtus, līdz brīdim, kad var skaidri, pašam un apkārtējiem saprotami un uztverami izlasīt dažāda garuma vārdus. Nākamais posms jau ir lasīšana, lai mācītos. Lai lasītprasmi attīstītu un apgūtu arvien augstākā līmenī ir nepieciešams tieši lasīt. Jo vairāk bērns lasa, jo labāk viņš lasa. Šie ir iemesli, kāpēc bērnam ir nepieciešams radīt interesi, lai lasītu. Tikai tad, ja mazajam tas šķitīs interesanti un saistoši, ir iespējams sasniegt labus rezultātu (patiesībā tās tas ir katrā dzīves jomā).

Minētā iemesla dēļ ir svarīgi bērnam brīdī, kad tas apguvi lasīšanas tehniku un prot jau izlasīt teikumus un saprast to būtību un jēgu, piemeklēt atbilstošu literatūru, ko lasīt. Pārsteigšanās ar konkrētam vecumam nepiemērotu literatūru mazinās jebkādu vēlmi lasīt un būs vairāk piespiešanās tikai tāpēc, ka vecāki tā liek, attiecīgi arī lasītprasmes attīstība var sākt kavēties. Vecākiem jācenšas pielāgoties bērna interesēm un spējai lasīt konkrētu tekstu. Ideāli šeit der bērnu grāmatas, kur 80 procentus no lapaspuses aizņem ilustrācijas vai attēli, kamēr pats teksts ir samērā neliels, ar lieliem burtiem skaidri redzams un salasāms. Šādā veidā bērns sevi nepārpūlēs un lasīšana sagādās arvien lielāku piedzīvojumu un radīs arvien lielāku interesi. Arī no modes pēdējā laikā izgājušie komiksi patiesībā ir pat ļoti labs palīgs bērnu lasītprasmes attīstībai, īpaši vēl relatīvā sākumposmā. Ja komikss ir par pazīstamu multeni, kuras tēli bērnam ir atpazīstami un tuvi, turklāt bērns redz, ka rakstītais teksts ir īss, turklāt ietver sevī stāstu, tad interese jau pavisam noteikti ir garantēta. Nopietnākas literatūras apguvei bērnam būs vēl daudz laika, šis ir brīdis, kad vairs nevajag steigties. Dažu komiksu periodiska lasīšana, piemēram, vasarā pirms skolas gaitu uzsākšanas, garantēs, ka jūsu mazais ieradīsies uz pirmo vai otro klasi jau pilnvērtīgi gatavs jauno zināšanu apguvei.

Kā lasīt priekšā savam bērnam?

Esam apkopojuši dažu vispārīgus ieteikumus par to, kas būtu jāņem vērā brīdī, kad nolemjat lasīt priekšā savam bērnam. Šis ir viens no procesiem, kuru noteikti nekad nebūs par agru sākt.

Ļaujiet bērnam palīdzēt izvēlēties grāmatu, kuru tas vēlētos ar jums lasīt kopā. Atrodiet ērtu vietu, lai jūs varētu lasīt un sēdēt kopā. Centieties padarīt lasīšanu izklaidējošu gan savam bērnam, gan Jums. Jūs varat izmantot dažādus balss toņus, lai raksturotu dažādas situācijas. Svarīgi ir ne tikai tas, ko jūs lasāt, bet arī tas, kā jūs lasāt.

Jūs varat pastāstīt stāstu saviem vārdiem, ja grāmatā teksts ir pārāk sarežģīts, lai jūsu bērnam nezustu interese, kas noteikti nav vēlams. Tieši ieinteresētības radīšana ir viens no būtiskiem kopā lasīšanas ieguvumiem, kas ievērojami palīdz gan bērna attīstības veicināšanā, gan, protams, arī veicina jauku kopā būšanu ar savu bērnu.

Dodiet bērnam laiku, lai parādītu lielāko daļu no katras grāmatas lappuses. Iedrošiniet bērnu aplūkot attēlus, norādīt objektus, atkārtot vārdus, un runāt par pašu stāstu.

Stāsta laikā varat savam bērnam uzdot jautājumus, piemēram: "Kas tas bija?", "Ko viņa dara?", "Kā to sauc?". Arī šādā veidā var saglabāt sava bērna iesaisti gan pašā stāstā, gan lasīšanas procesā kopumā.

Lai sekmētu bērna iztēles attīstību, nebaidieties bērnam uzdot jautājumus, piemēram, "Kāpēc Tu domā, ka tas ir noticis?" un "Kā Tu domā, kas notiks tālāk?"

Pēc grāmatas lasīšana ļaujiet bērnam laiku pārdomām, pēc tam varat uzdot jūsu bērnam jautājumu par to, kas viņam patika vai nepatika stāstā.

Noteikti vērts ir izvēlēties grāmatas, kur stāsta gaitā ietverti daudz atkārtojumi, kā arī vieni tie paši vārdi parādās vairākas reizes. Šis ir būtiski īpaši pavisam maziem bērniem, lai attīstītu atmiņu un stāsts labāk iespiestos atmiņā.

Izmantojiet iespēju pēc iespējas vairāk pavadīt laiku, lai kopīgi ar savu bērnu vispirms kārtīgi izpētītu katru grāmatas lapaspusi un pēc tam jau pārrunātu par ilustrācijām un attēliem grāmatā, noskaidrotu, ko bērns par tām domā, vai saprot kas attēlos vai ilustrācijās ir attēlots un tamlīdzīgi. Lasīšana ar bildēm ir veids kā mazi bērni sāk lasīt tekstu.

Ja jums ģimenē ir vairāk nekā viens bērns, tad būtu lietderīgi vismaz reizi nedēļā atrast laiku, lai lasītu katram bērnam atsevišķi (protams, jārēķinās, ka bērni var būt arī greizsirdīgi viens uz otru, tāpēc praksē šis varētu arī nebūt tik vienkārši), jo īpaši, ja jūsu bērniem ir vairāk kā 2 gadu vecuma starpība. Pārējā laikā droši lasiet visiem bērniem kopā. Lasīšana dažādu vecumu bērniem pavisam noteikti arī ir laba prakse.

Izmantojiet iespēju un aizvediet savu mazo ekskursijā uz bibliotēku. Šobrīd lielākajā daļā Latvijas bibliotēku ir savas zonas arī mazajiem lasītājiem. Tas noteikti būt ne tikai interesants un atmiņā paliekošs piedzīvojums, bet arī veicinās interesi par grāmatām, tātad arī lasītprasmes apguvi.

Ieguvumi lasot priekšā bērnam

Mūsdienās arvien mazāk vecāku lasa saviem bērniem pasakas vai stāstus, kas bija tika ierasti vēl dažas paaudzes atpakaļ. Tomēr, lai arī daudzu jauno vecāku skatījumā šis ir jau pagājis etaps, tomēr tieši lasīšana priekšā ir ļoti nozīmīga bērna sākotnējā attīstībā un ievērojami nosaka arī bērna vēlāko attīstību.

Lasīšana ar savu bērnu ir efektīvs veids, lai veicinātu vispārējo un bērna valodas attīstību. Ne vienmēr ir jāgaida, kamēr bērns pats skolā apgūs lasīšanu un sāks to darīt patstāvīgi. Svarīgi ir bērnu jau no pašas mazotnes pieradināt pie šī saistoša procesa.

Lasīšanai ir arī citas ļoti svarīgas priekšrocības:

• Lasot priekšā veidojas jūsu un jūsu mazuļa padara saikne, un tas dod bērnam  tuvības un labklājību sajūtu. Šīs sajūtas ir būtiski priekšnoteikumi bērna labsajūtai un palīdz viņam augt gudram
• Pozitīvās sajūtas, kas rodas brīdī, kad kāds no vecākiem lasa priekšā ir pozitīva pieredz bērnam un viņam veidojas pozitīva attieksme pret lasīšanu, kas saglabājas arī augot;
• Tas nomierina bērnu, jo īpaši, ja bērns ir izteikti jūtīgs vai nemierīgs;
• Tas veicina lielāku komunikāciju starp Jums un Jūsu bērnu;
• Daudz pētījumu liecina, ka skolēniem, kuri mīl mācīties un skolā ir ar labākām sekmēm, bērnībā daudz tika lasīts;
• Jūsu mazulis agri mācās lasīšanas pamatus lasot, ka vārdi sastāv no skaņām. Vārdus lasa no kreisās puses un stāsti turpinās, kad pāršķirat lapu;
• Tā veicina ilgāku uzmanības noturēšanu, kas ir svarīga prasme, lai jūsu bērns, lai varētu koncentrēties un kādu konkrētu lietu;
• Tā attīsta klausīšanās prasmes un iztēli;
• Jūsu bērns uzzina par krāsām, formām, cipariem;
• Grāmatas agri attīsta bērnu domāšanas prasmes. Kad jūs lasāt bērnam, viņš mācās saprast cēloņus un sekas, viņš mācās izmantot loģiku, kā arī domāt abstrakti. Viņš uzzina, kas ir pareizi un nepareizi;
• Grāmatas māca bērnam par attiecībām, situācijām, personībām, un to, kas ir labs un kas ir slikts pasaulē, kurā viņš dzīvo. Fantastikas grāmatas attīsta iztēli. Pasakas palīdz atšķirt, kas ir reāls un kas nav;
• Lasīšana var palīdzēt izskaidrot bērnam kādas negaidītas situācijas un nomierināt, mazināt spriedzi no nenoteiktības. Piemēram, tipisks šāda veida gadījums ir pārcelšanās uz citu dzīvesvietu, kas, protams, katram mazajam var radīt liekus stresu un neziņu. Lasot tekstus par minēto tēmu ir iespējams mazo nomierināt, skaidrojot, ka šādās situācijās nav iemesla baidīties;
• Lasīšana priekšā ļauj bērnam jau agri saprast, ka lasīšana ir jautri. Kad jūsu bērns aug, jums nebūs jāuzsver lasīšanas nozīmē vai jāpiespiež to darīt, jo lasīšana ir kļuvusi par patīkamu ieradumu.

Šie ir daži būtiskākie iemesli, kāpēc pavisam noteikti ir vērts vismaz 3-4 reizes nedēļā paņemt kādu bērnam tik mīļu grāmatu un pavadīt kopīgi jaukus brīžus to lasot.