Mācīt bērnam lasīt pa zilbēm vai pēc ātrlasīšanas metodes?

Iepriekšējos mūsu bloga ierakstos jau esam vairākkārt apskatījuši tematiku par to, kā ieinteresēt bērnus lasīšanā. Tieši minētā sākotnējās intereses radīšana ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem sekmīgai lasītprasmes apguvei, kura pamati būtu jāieliek jau pirms pašas lasītprasmes apguves uzsākšanas. Ja bērns būs procesā ieinteresēts, viņam tas patiks, tad arī rezultāts pavisam noteikti neizpaliks un bērns lasīt iemācīsies ātrāk. Taču šoreiz vairāk pievērsīsimies pašām mācīšanās procesam un metodēm, par kurā pēdējā laikā speciālisti diskutē visvairāk.

Pēdējā laikā nākas bieži dzirdēt dažādu speciālistu (galvenokārt starptautisku) ieteikumus, ka bērniem lasītprasmi apgūt labāk būtu uzreiz mācot to darīt ar veseliem vārdiem jeb pēc, tā saucamās, ātrlasīšanas metodes. Minētā metode balstās uz pieņēmumu, ka bērna atmiņa ļoti ātri piefiksē pazīstamas lietas un īpaši apvienojumā ar kādu konkrētu vārdu raksturojošu attēlu vai ilustrāciju, būs bērnam viegli iegaumējama, ja minētā ilustrācija kopā ar vārda rakstību tiks regulāri atkārtota. Nenoliedzami, īpaši pavisam mazā 2-3 gadu vecumā kādus 20-35 vārdus, piemēram, rādot kartiņas ar attēlu un vārdu, bērns apgūs samērā ātri un viegli (šis, protams, atkarīgs arī vecāka pacietības). Tomēr šai metodei ir daži būtiski trūkumi, proti, netiek izkopta skaņu valoda, jo bieži vien šādi netiek pilnā spektrā apgūtas visas skaņas, kas var radīt atsevišķus runas defektus, kas savukārt ir arvien izplatītāka parādība. Otrkārt, bērniem netiek attīstīta rakstība un vēlāk, mēģinot pašiem salikt kopā vārdus, tas sevišķi nesokas. Treškārt un galvenokārt, šī metodes pamatā tomēr ir piemērotas angļu valodai, kurā lasītprasmes apguve tomēr ir atšķirīga, jo vārdu izruna un rakstība atšķiras. Arī vārdu galotnes mainās tikai vienskaitļa trešajā personā u.c., kas savukārt nozīmē, ka bērnam jāatceras mazāk informācijas no galvas, tāpēc ātrlasīšanu ir vieglāk apgūt, lai gan arī angļu valodā vairums speciālistu tomēr iesaka sākt ar lasīšanu pa zilbēm. Latviešu valodā tieši šī iemesla dēļ šī metode līdz galam nekad nestrādās, jo bērns varēs nosaukt konkrēto vārdu tikai nominatīva locījumā vai darbības vārda gadījumā nenoteiksmē. Iedomājies vien, cik 3 gadīgam bērnam būtu no galvas jāatceras, lai apgūtu kāda kaut vai tikai viena paša vārda visus locījumus un abās dzimtēs. Diez vai tas pozitīvi ietekmēs bērna interesi par turpmāko lasītprasmes apguves procesu. Ātrlasīšanu mūsu bērniem tomēr, ja vispār rodas tāda nepieciešamība, labāk ir apgūt jau pēc 1.klases pabeigšanas.

Tāpēc pāriešanu no lasītapguves pa zilbēm uz ātrlasīšanu nekādā gadījumā nav vēlams veikt pārlecot pāri zilbju apgūšanas posmam, jo tieši tas attīsta pareizrakstību. Pretējā gadījumā, bērni, kas jau apguvuši lasītprasmes pamatus un sāk apgūt rakstīšanu, rakstot var sākt izlaist patskaņus. Attiecīgi ātrlasīšanu efektīvāk apgūt bērniem, kas pabeiguši 1. klasi un apguvuši lasīšanu pa zilbēm.